Latviski

21.04.15

 

Vispārējā informācija                                 

Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana

Häädemeeste pagasts ieguva pašpārvaldes administratīvās vienības tiesības 1990. gada 6.decembrī. Pagasta platība: 390,2 km², no kuras 17% lauksaimniecības zeme, 58% meži. Uz 2010. gada 1. janvāri pagastā bija 2987 iedzīvotāju.

Ģerbonis un karogs

Pagasta centra – Häädemeeste mazpilsētas – attālums no lielākajām pilsētām:

  • Tallina 180 km
  • Tartu 170 km
  • Rīga 140 km
  • Viljandi 90 km
  • Pērnava 40 km

Apdzīvotās vietas: Ciematu kartes
Häädemeeste mazpilsēta (iedzīvotāji uz 01.2010 - 790) un 20 ciemi – Soometsa (127), Võidu (104), Sooküla (68), Arumetsa (101), Nepste (29), Pulgoja (66), Papisilla (74), Rannametsa (136), Krundiküla (119), Penu (75), Jaagupi (91), Kabli (316), Orajõe (47), Majaka (55), Treimani (246), Metsapoole (141), Ikla (178), Massiaru (114), Urissaare (80), Uuemaa (26).

Häädemeeste pagasts atrodas Pērnavas rajona un visas kontinentālās Igaunijas dienvidrietumu daļā. Pagastam ir vairāk kā 30 km pludmales zona. Rīgas jūras līča krastā un tam ir kopīga robeža ar Latvijas Republiku. 

Mūsu apvidus izraisa interesi galvenokārt ar savu dabas daudzveidību – pludmale un  ar priežu mežu klātas smilšu kāpas, piekrastes pļavas un purvi. No zemes bagātībām šeit atrodams māls, kūdra, grants, smilts, ārstnieciskie dubļi, minerālūdens. Caur pagastu vijas 1980.gadā uz Maskavas olimpiskajām spēlēm uzbūvētā Via Baltica šoseja (tautas valodā saukts „Olimpiskais ceļš"). Pagastā ir izveidojušies 4 centri, kur atrodas izglītības un kultūras iestādes, veikali un pakalpojumu uzņēmumi. Tie ir Häädemeeste, Kabli, Treimani un Massiaru.

Häädemeeste pagasta piejūras apdzīvotajām vietām nav nodrošinātas labākās iespējas nodarboties ar lauksaimniecību, bet perspektīva nodarbošanās ir liellopu audzēšana piekrastes pļavās. Lai liellopu audzēšanu atjaunotu un šajā pagastā dzīvojošo dzīvnieku sugu (galvenokārt retais smilšu krupis un daudzu putnu sugu saglabāšanai ir izveidots Luitemaa (agrāk saukts Rannametsa-Soometsa) dabas rezervāts, kura attīstība ir tikusi finansēta ar Eiropas Savienības LIFE- programmas palīdzību. Perspektīva nākotnes nozare pagastā ir tūrisms, īpaši dabas tūrisms un ar atpūtu saistītā uzņēmējdarbība.  

GRUNDTVIG ECHO project , European Shared Treasure

PUBLISKIE INTERNETA PUNKTI HÄÄDEMEESTE PAGASTĀ

*Häädemeeste pagasta publiskie interneta punkti ir Häädemeeste (WiFi), Treimani (WiFi), Kabli, un Massiaru bibliotēkās;

*WiFi bezmaksas zona ir pieejama viesnīcā Lepanina Hotell

Leģendas un nostāsti                       

Leģendu un tautas nostāstu un apkopojumi grāmatā „Ikla, Häädemeeste, Uulu" (sastādīja: Tiiu Pukk, Maalehe Raamat 2000).

Par nosaukuma Häädemeeste (tulk. „labo vīru") rašanos ir zināmi četri nostāsti:

  • Šeit agrākos laikos puiši ir bijuši tik labi, ka svētdienu rītos esot palīdzējuši meitenēm nest lopu dzeramo ūdeni uz kūti.
  • Strauta krastā esot dzīvojuši divi brāļi, kas esot bijuši ļoti laipni pret visiem ceļotājiem. Cilvēki atcerējās, kā viņi esot apciemojuši labos vīrus.  
  • Šajā pludmalē vētras laikā esot nogrimusi laiva, cilvēki uz mata gala esot izglābušies no nāves. Pludmalē dzīvojošie cilvēki esot laipni palīdzējuši cietušajiem, tādēļ tie arī devuši šai vietai šādu nosaukumu.
  • Vēl šo nosaukumu ir mēģināts izskaidrot, pamatojoties uz analoģiju ar Latvijā, Siguldā esošo Gūtmaņa alas nosaukumu. Tajā dzīvoja no sabiedrības norobežoti lepras slimnieki, kurus sauca par „labajiem cilvēkiem", varbūt tas bija saistīts ar tautas tradīcijām, kas neļāva sliktas lietas saukt īstajos vārdos. Arī Häädemeeste upes krastā ir dzīvojuši lepras slimnieki.

Treimani ciema nosaukuma rašanās ir saistīta ar Ziemeļu kara laikā, 1710. gada jūlijā notikušo Krievijas karaspēka uzbrukumu un drīz pēc tā Rīga izplatījušos mēri, kas iznīcināja gandrīz visus tās apkaimes iedzīvotājus. Trīs vīri kaut kur no salām esot pārvākušies uz dzīvi tur un uzbūvējuši sev lauku mājas. No tā cēlies sākotnējais nosaukums Dreimannsdorf, Trīsvīru ciems. Pēc cita nostāsta, mēra laikā tikusi izrakta liela bedre, cilvēki sēdēja uz tās malām, adīja zeķes un gaidīja savu nāvi. Peedi Matsi trīs dēli esot devušies uz Häädemeeste pusi sev dzīves biedrenes meklēt.  Tahkurannas esot atrastas piemērotas dzīves biedrenes un, nonākot mājās, tikušas izveidotas Peedi, Keskla un Ansi lauku mājas. 1797. gadā ciemam oficiāli tika piešķirts nosaukums Dreimannsdorf.

Kabli ciems savu nosaukumu esot ieguvis pēc tajā apmetušos livoniešu pils Kapella. Kaupo šajā vietā esot atpūties ar savu karaspēku. Vēlāk akmens kaudzēs tika atrasti salauzīti zobeni, podu drumslas un dzelzs ķiveres zoda metālus, kas tika izrādīti viesim un pēc tam izsviesti. 

No Jaagupi ciema cēlies nostāsts runā par Tatra lauku māju saimnieku, kas bija uzcēlis sev laivu un nozadzis tai nepieciešamos materiālus. Vienreiz tas esot nozadzis metālu no pareizticīgo draudzes, kas būvēja laivu Häädemeeste vajadzībām, un noslēpa to zem mājas apšuvuma. Kad meklētāji nokļuva pie Tatra, tas esot zvērējis „Ja šajā laivā ir atrodams kaut kas no zādzības, tad lai tā pašā dziļākajā jūras vietā starp Rīgu un Pērnavu apgāžas!". Ar laivu, kas tika uzbūvēta no zagtā materiālā, pirmo reizi tika braukts bez kravas uz Rīgu pēc precēm. Uznāca vēja brāzma un laiva pašā dziļākajā vietā Salatsi otrajā pusē kopā Tatra un trim dalībniekiem apgāzās un nogrima. Visjaunākais komandas biedrs, kurš par zādzību nezināja, izglābās.

Krundiküla ciems ieguva nosaukumu pēc mazajām lauku sētām, kuras tika piešķirtas 53 Häädemeeste vīriem, kas iestājās pareizticīgo draudzē, katram tika piešķirti aptuveni 5 hektāri zemes. Zemi saņēma vīri, turklāt atraitnes bez bērniem nesaņēma neko. 

Par Piiskopi ciema nosaukumu tiek stāstīta leģenda: Vienreiz kāds saimnieks jūras krastā esot atradis sudraba krustu, kas ticis izskalots jūras krastā. Tas esot uzlicis krustu kaklā, bet citi esot smējušies: Juhans ir bīskaps! Tā arī viņa sēta tika nosaukta par Piiskopi (bīskapa), vēlāk tā tika saukts arī viss ciems.

Timmkanal kanālu ir rakuši cilvēki savām rokām Tolkuse purvāja ūdens novadīšanai uz zem Rannametsa. Rakšanu organizēja Häädemeeste valsts muižas nomnieks Thimms, darba veikšanai tika nozīmēti 50 zemnieki. Uzsākot rakšanu no pludmales, darbs bija diezgan viegls, bet nonākot līdz kāpām noskaidrojās, ka uzsāktajam darbam ir milzīgs apjoms. Thimms lūdza palīdzību no valsts. Lai novērtētu darba apjomu, uzaicinātajai komisijai viņš pateica, ka grāvis tiek rakts no abām pusēm vienlaicīgi. Komisija ceļmalā manīja 50 vīrus cīnāmies ar smiltīm. Uz otru pusi vīri devās nākamajā dienā pēc bagātīgu cienastu baudīšanas un izmitināšanās muižā. Nākamajā rītā visi kanāla racēji bija pārvesti uz otru kanāla pusi. tā arī komisijai tika parādīts, ka ar kanāla rakšanu vienlaicīgi nodarbojas 100 cilvēki. Thimms saņēma pieprasīto atbalstu un darbi tika pabeigti.

Tolkuse purvājam vārdu esot devis viens vīrs vārdā Köösel, kas par karaklausības izpildi  esot meža sētu izveidojis un tajā dzīvojis ar sievu un meitu. Vīrs esot bijis ļoti mežonīga izskata un ar ļoti garu bārdu. Muižnieks Thimms esot viņam teicis: „Tu gan esi viens tolkus!". No tā arī gan mājas, gan arī purvs ieguva nosaukumu Tolkuse.

Rannametsa kāpas ir augstākās Baltijas valstīs (līdz 34 m virs jūras līmeņa) un par tām tiek stāstīti daudzi nostāsti.

Röövlimägi (Laupītāju kalns) ir pirmās atvērtās kāpas, kuras atrodas uz ziemeļiem no Timmkanāla.  Kādreiz kalnā izraktajā alā esot dzīvojoši laupītāji. Lai apturētu ceļiniekus, tad pār ceļu tika nosietas virves ar zvaniņiem. Ja kāds pretojās, tad ar nūju tiks viegli iesists pa galvu un paņemts tas, kas ņemams. Tā kā šis bija ceļotāju vienīgais ceļš uz Pärnu, tad visbeidzot to apsargāt tika nosūtīti karavīri. Laupītāji tika noķerti un nosūtīti uz Sibīriju.

Tõotusemägi (Zvērestu kalns) Uz laivas esošie vīri, kurus piemeklējusi jūras slimība, esot zvērējuši, ka, nokļūstot līdz krastam, tie uzbūvēs kapelu. Beidzot viņi ieraudzīja augstu kalnu, uz kura laimīgi uzrāpušies viņi laimīgi nokļuva uz sauszemes. Kapelu viņi neuzcēla, bet kalns tādā veidā ieguva sev nosaukumu. Pie kalna esošā plāksne vēsta: Tõotusemägi,  II gadu tūkstoša ziedošanas vieta.

Suure Laeva Käär (Lielā kuģa ieleja) Šī ir ieleja, pa kuru purvājs sniedzas līdz kāpām, tā tālākā mala vijas pāri šosejai. Vecie ļaudis 19. gadsimta beigās atminās, ka ir redzējuši laivas ozolkoka šķautnes, kas izvirzījās uz ārpusi no purvāja; viņi esot lēkājuši uz spēlējušies uz tām.

Sõjamägi (Kara kalns) ir tas liels kalns ar atklātu sānu, uz kura ir skatu tornis. Bērni smiltīs esot atraduši veclaicīgu šauteņu gabalus un aizslēgus. No smiltīm tiks izrakti arī cilvēku kauli, Rannametsa zemnieki izlasīja tos un apbedīja. Pie šā kalna esot karojuši Krievijas un Zviedrijas karaspēki.

Varsaorg (Kumeļa ieleja) Pie Sõjamäe atrodas Varsamägi (Kumeļa kalns), pie tā esošā ieleja tiek saukta par Varsaorg. Krievijas un Zviedrijas karaspēku sadursmes laikā tajā esot bijis tik daudz asiņu, ka tās sniegušās kumeļam līdz ceļiem.  

APSKATES OBJEKTI

-Buru kuģa "Markus" piemiņas zīme Kabli – uzstādīta 1986.gadā par godu kuģa būves pabeigšanas 125.gadadienai.
1861.gadā Kabli piekrastē tika pabeigta Matsam Grantam piederošā divmastu burinieka "Markus" (apm. 100 brt. ) būve.  Piemiņas zīmes autori ir arhitekts Ēro Jurgensons un akmeņkalis Jāzeps Umbrasko. 2001.gadā netālu no piemiņas zīmes tika uzstādītas piemiņas plāksnes kapteiņiem-rēderiem Matsam Grantam (1811.-1899.) un Jakobam Marksonam (1840.-1930.) un viņu pēctečiem, kā arī kapteiņiem Jakobsoniem (plākšņu autore – Marju Kallasa).

-Rannametsa skolas piemiņas akmens  uzstādīts padomju soda bataljona 1941.gadā nodedzinātās ciema skolas piemiņai tās kādreizējā atrašanās vietā.  

-Rannametsa kapi - senlaiku apbedījumu vietas.

-Suurküla Margarētas kapelas piemiņas akmens

 Uz 1680.gadu Häädemeeste iedzīvotāju skaits bija pieaudzis līdz tādam apmēram, ka parādījās vajadzība pēc savas baznīcas. Suurküla ciemā tika izbūvēta maziņa koka palīgbaznīca, ko nosauca par Margarētas kapelu.  Tā bija ar salmu jumtu un bez torņa.  Kapela darbojās kā Saarde palīgbaznīca.  Mācītājs no Saardes šeit gan ieradās reti – tikai 1 vai 2 reizes gadā.  Lai dieva kalps varētu līdz šejienei nokļūt, caur patreizējo Ojasoo ciemu tika izbūvēts gājēju celiņš, ko tautā iesauca par „tētiņa tiltu" (igauņu val. "papisild").  Vēlāk ceļa malā izauga Papisilla ciems. 1939.gada 29.septembrī Häädemeeste baznīcas pabeigšanas 65.gadadienā Suurküla ciemā kapelas atrašanās vietā tika uzstādīts piemiņas akmens. Pēc dievkalpojuma tā dalībnieki garīgo tēvu un baznīcas padomes locekļu vadībā devās gājienā uz baznīcas bijušo atrašanās vietu.  Tur tika uzstādīta no laukakmeņiem izveidota piemiņas zīme ar uzrakstu:  „Šeit līdz 1974.g. Miķeļdienai atradās ev.lut. baznīca".
 

-Häädemeeste Svētā Mīkaela Lutera baznīca tika uzcelta 1874.gadā. Laikā no 1910.-1932.gadam par mācītāju šeit strādāja brīnumārsts Ernsts Gotlībs Jaše (Ernst Gottlieb Jaesche).

-Häädemeeste Kunga Apskaidrošanās pareizticīgā baznīca  

Häädemeeste pareizticīgā draudze tika izveidota 1849.gada 18.septembrī. Nepieciešamību pēc šādas draudzes noteica 1846.-48.gada ticības maiņa. Sākotnēji dievkalpojumi notika muižas veļas mazgātuvē.  Baznīcas kalpi dzīvoja muižas kalpu mājā īrētos dzīvokļos. Pareizticīgās baznīcas Häädemeeste tai laikā vēl nebija.   Pirmie mācītāji bija krievi, kam bija grūtības ar runāšanu igauņu valodā. Viņi "knapi buldurēja" un bieži mainījās.  Pirmais igauņu tautības mācītājs Kalliniks Prants (1839.-1901.) te ieradās 1860.-to gadu beigās. Kallinika brālis Nikolajs darbojās kā mācītājs Tahkurannas palīgbaznīcā.   Abi brāļi Prantsi atstājuši šajā rajonā nezūdošas atmiņas par sevi: palīdzējuši izveidot pareizticīgajiem - Nikolajs Rannametsa, Kallaniks Häädemeeste bezzemniekiem jaunu ciemu –Krundiküla.

            Draudzēm bija nepieciešama arī baznīca. 1870. gadā tika uzsākta baznīcas būvniecība, kuru pabeidza 1872.gadā.  Baznīca tika uzbūvēta pēc Līvu guberņas arhitekta A.Edelsona plāna. Par godu Kunga apskaidrošanās svētkiem baznīcu iesvētīja Rīgas bīskaps Benjamins.  Baznīca tika nosaukta par Häädemeeste Kunga Apskaidrošanās baznīcu, un par tās dzimšanas dienu kļuva 6.augusts. Baznīcas celtniecību (12 000 rubļus) apmaksāja Svētā Sinode.  Celtniecībai tika izmantoti ķieģeļi, ko izgatavoja turpat uz vietas. Šim nolūkam Häädemeeste kroga laukos upes krastā, pēc vienošanās ar muižas nomnieku tika izveidots ķieģeļu ceplis.  Ar ķieģeļu ražošanu nodarbojās pats kroga saimnieks Demetrijs Demetrovs.  Baznīca tika arī pie sešiem dažāda svara zvaniem. Piemēram, viens svēra 76, otrs 47, bet trešais 18 pudus.  Šie zvani tika evakuēti Pirmā pasaules kara laikā.  Esošais 10 pudus smagais zvans izgatavots 1924.gadā Tartu "Teguri" fabrikā.


-Buru kuģa "Julie" piemiņas zīme Häädemeeste. 1861. gadā uzbūvētajam, vienam no pirmajiem Igaunijas tālbraucējiem-buriniekiem veltītā piemiņas zīme uzstādīta 1986.gadā blakus pilsētas vasaras dārzam.  Autors: Ēro Jurgensons.  Laika posmā no 1861.-1910.gadam šajā rajonā tika uzbūvēti 163 burinieki, kas kuģoja uz Eiropas, Amerikas un Āfrikas ostām (uzklikšķināt uz fotogrāfijas: "Julie" piemineklis, priekšplānā autors).


-Piemiņas zīme „Häädemeeste skola 1688.-1988."  atrodas blakus Häädemeeste vidusskolai.  Šī skola ar bērnu izglītošanu nodarbojusies jau vairāk kā 320 gadus.


-Häädemeeste muiža. Kā Gudmannbaka muiža pieminēta jau 1560.gadā.  Tās sākotnējie īpašnieki bija Gothards fon Tīsenhausens un obersts de la Čataignerejs.  Pazīstamākais nomnieks savukārt - Voldemārs Thimms.  Saglabājusies ir klēts, muižas kūts (vairākkārtīgi pārbūvēta) un strādnieku māja, kur pašlaik izvietoti dzīvokļi. Muižas kūtī savulaik atradusies Häädemeeste kolhoza konservu fabrika un kokapstrādes cehs.

-Häädemeeste muzejs atrodas kādreizējā kroga ēkā.  1920.-os gados šajā ēkā darbojās skola, bet no 2003.gada tajā atvērts muzejs.

-Kabli Mäe skolas ēka, kurā pašlaik atrodas bērnudārzs, ir celta 1881.gadā. Uz ēkas sienas izvietotas piemiņas plāksnes kādreizējām skolotājām Helenai Neudorfai, Martai Mēsalu, Salmei Pedersārei un Elīsei Jirimā, kā arī bijušajam skolas vadītājam Jānam Mēsalu.


-Rēdera Marksona māja ar palīgēkām Kabli, būvēta 1889.gadā.

Mājai savdabīgumu piešķir baltās koka "mežģīnes", plašā stiklotā veranda un jūras zilā krāsa.  Ir mēģināts saglabāt arī iekštelpu sākotnējo izskatu un mēbeles. Starp masīvajām, no laukakmeņiem būvētajām palīgēkām atrodas aka ar garu un slaidu vindu.  Pagalmu apjož akmens mūris, uz kura agrāk atradās arī koka latiņu žogs. Mājā atrodas ērģeles, kas tikušas izmantotas koncertiem.  Vēl pirms dažiem gadiem māja bija Häädemeeste muzeja filiāle, taču nu to var aplūkot vienīgi, personīgi vienojoties ar tās īpašnieku.

-
 Grantu rezidence Kabli, celta 19.gs. beigās. Mājai raksturīgs zils ārsienu krāsojums, stiklota veranda un trīsstūra kores jumts. Pie mājas atrodas masīvs laukakmeņu žogs. Braucot no Häädemeeste puses, māja atrodas ceļa labajā pusē.

-
Piemiņas plāksne Jonannesam Junanso , kas izvietota uz pazīstamā ekslibris mākslinieka mājas Kabli, kurā viņš dzīvoja no 1968.-1994.gadam. 

-
 Orajõe muiža, saglabājusies tās ēka Orajõe ciemā.


-Treimani kroga ēka, vecās Pērnavas-Rīgas šosejas malā saglabājusies bijusī pasta ēka.


-Massiaru skolas ēka, celta 1938.gadā, tās celtniecībā palīdzējis arī Konstantīns Petss. Pēc tautas leģendām, Laulaste jeb Massiaru savu nosaukumu ieguvusi pateicoties kādam neattapīgam zemniekam, kas uz muižnieka jautājumiem atbildējis ar "es nesaprotu" (igauņu val. „ma ei saa aru"). Šī tālā nostūra lielākajā ciema centrā 1938.gadā tika atklāta no arhitektūras viedokļa ievērības cienīga skolas ēka.  Uz šodienu skola gan ir atjaunota, taču mazā skolnieku skaita dēļ tai draud slēgšana. No šī ciema cēlusies arī Taltsu ģimene, kuras pārstāvis Jāns Talts ir pazīstams kā olimpiādes uzvarētājs smagatlētikā.
No Massiaru ciema ceļojums turpinās pa gar Sakalas augstienes rietumu malu ejošo autoceļu līdz Lemmes upes krastam.  Tālāk nonākam līdz pat Latvijas robežai, kur atrodas bijušais Riiseljas-Iklas šaursliežu dzelzceļa uzbērums.  Ceļš šķērso Kivikupitsas dabas lieguma joslu, kur ievērības cienīgs apskates objekts ir meža ielokā izvietotais akmeņu krāvums. Senajās leģendās šī vieta tiek saistīta gan ar zelta krājumiem, gan ar zem zemes nogrimušu lauku sētu.

 

-Laiksaare Johannesa Kristītāja pareizticīgā baznīca (1924.g.) – tā ir vienīgā vieta Igaunijā, kur visu padomju laiku netika noņemta Brīvības cīņās kritušajiem veltītā piemiņas zīme.


-Treimani Lutera baznīca tika uzbūvēta 1867.gadā un sākotnēji piederēja Salacas (Salacgrīvas) draudzei, pildot Salacas palīgbaznīcas funkcijas. Baznīca sākotnēji bija vienkārša koka būve ar četrstūrveida logiem un salmu jumtu. Baznīca tikusi atkārtoti remontēta un pārbūvēta.


-Treimani Pētera-Paula pareizticīgā baznīca uzbūvēta 1940.gadā. Ja lielākā daļa pareizticīgo baznīcu tika būvētas pēc ļoti precīziem formu kanoniem (piemēram, zvanu tornis ar sīpola formas kupolu rietumos), tad Treimani baznīcas eksterjerā nav pareizticīgo baznīcām raksturīgo arhitektūras iezīmju.  Baznīcai ir trīsstūrveida jumts, kas nav raksturīgs nedz pareizticīgo, nedz citu konfesiju baznīcu arhitektūrai, bet parasti sastopams galvenokārt senāku dzīvojamo māju plānojumā. Baznīca atrodas Treimani kapu teritorijā.


-Metsapoole skolas ēka ir būvēta 1932.gadā, tajā laikā to vadīja Elmars Tomingas (piemiņas plāksne uz skolas ēkas sienas). Skolas mājas arhitektūra ir laikmetam raksturīga un tādas pašas skolas ēkas sastopamas arī citviet Igaunijā.  Lasīt tālāk…


-Tauste un Uuemaa apbedījumi


-Kapi Häädemeeste (luterāņu un pareizticīgo), Treimani un Urissaare. Kapos ir apbedīti vairāki kuģu kapteiņi, kuru kapu vietas bieži vien ir ievērojami izceltas. Pie Häädemeeste luterāņu kapu vārtiem izvietota informācijas plāksne.  Ievērojamas personas, kas apbedītas Häädemeeste kapos

DABA

  • Pērnavas apriņķa atpūtas zona piedāvā dažādas dabas tūrisma iespējas.
  • Rannametsas kāpas – ar priežu mežu klātu kāpu josla Via Baltica malā, augstākais punkts - 34 m virs jūras līmeņa. Kāpu pauguriem piešķirti ar leģendām saistīti nosaukumi: Laupītāju kalns, Zvērestu kalns, Kumeļa kalns, Kara kalns; savukārt starp kāpu pauguriem esošo ieplaku nosaukumos atrodama Lielā kuģa ieplaka, Kumeļa ieleja. Rannametsa kāpas ir atzītas par Pērnavas apriņķa ainavas dabas simbolu.
  • Tolkuse purvājs ir izveidojies senatnē starp diviem kāpu pauguriem izvietota jūras līča pārpurvošanās rezultātā. Purvājā atrodas gandrīz 40 akači, lielākais no tiem stiepjas kilometra garumā un 200 m platumā. Te aug lācenes, dzērvenes, sēnes. Purvājā izbūvēts gandrīz 2km garš dēļu ceļš pārgājieniem.
  • Häädemeeste minerālūdens
  • Timmkanāls ir 19.gadsimta otrajā pusē ar cilvēka rokām divos etapos - ar 35 gadu atstarpi, izrakts 27km garš kanāls, kas savieno no Rannametsa ciemu ar Rīgas jūras līci.   Pirmās, 8 km garās daļas rakšana tautas mutē jau kļuvusi par leģendu. Pasākuma aizsācējs ir bijis Häädemeeste valsts muižas nomnieks Aleksandrs Thimms (1808.-1862.). 1858.gadā 50 zemnieki tika nosūtīti rakt grāvi cauri Tolkuses purvam.  Neskatoties uz aizliedzošajiem likumiem, kā piespiedu līdzeklis bieži vien tikusi izmantota pātaga. Rakšanu uzsāka no jūras krasta, taču drīz vien kļuva skaidrs darba milzīgais apjoms – smiltis visu laiku nogruva, un tās nācās stumt malā.  Thimms lūdza palīdzību no valsts. Saņēmis sākotnēji negatīvu atbildi, viņš lūdza komisiju novērtēt darba gaitu. Pirmajā dienā bija redzami 50 vīri, kas raka kanālu no vienas puses. Nākamajā dienā, pēc cienastiem un izmitināšanas muižā, komisija devās uz otru kanāla galu, kur atkal 50 vīri cītīgi strādāja. Protams, tie bija tie paši vīri, tomēr komisijai radās iespaids, ka darbu dara 100 roku pāri - pilsētas kungiem visi zemnieki šķita gauži līdzīgi. Thimms saņēma pieprasīto pabalstu, un darbi tika pabeigti. Vēlāk ūdens straume izskaloja grāvi, pārvēršot to par īstu upi.
  • Uz Timmkanāla atseguma ir redzami 8000 gadus veci Litorīna jūras perioda nogulumieži.
  • Häädemeeste piekrastes pļavas, pateicoties to bagātīgajai putnu faunai un lielajam augu sugu daudzumam ir piesaistījušas starptautisku uzmanību. Šī ir viena no galvenajām smilšu krupja dzīves vietām Igaunijā. Piekrastes pļavu aizsardzības un uzturēšanas attīstības  nodrošināšanai ir izveidots LIFE-programmas projekts.
  • Kabli putnu stacijā ceļotājputnu gredzenošana veikta jau kopš 1969.gada, to aizsāka tajā laikā leģendārais Nigulas Dabas parka direktors Henns Vilbaste. Te izmantoti tā sauktie Helgolandes tipa murda slazdi. Šeit strādā Nigulas Dabas parka ornitologi, visvairāk apgredzenoti zeltgalvīši un dažādi zvirbuļi. Gadu gaitā apgredzenoti vairāk kā simts dažādu sugu putnu. Šeit pirmo reizi Igaunijā sastapts Sibīrijas ķauķītis un meža čakste. Tiek pētīta arī sikspārņu pārceļošana. Putnu stacijas teritorijā izbūvēta arī 7m augsta putnu novērošanas platforma. Putnu stacijas tuvumā atrodas Kabli Dabas pētniecības centrs, mācību dabas takas un Kabli pludmale.
  • Lemmes jūrmala piedāvā lieliskas atpūtas iespējas gleznainā smilšu pludmalē un vasarnīcu un nometņu vietās priežu meža paēnā.  
  • Metsapoole zooloģijas-botānikas lieguma zona  izveidota, lai aizsargātu 64 hektārus meldrāja, piekrastes pļavu un līču, kā arī tādas sugas, kā zaļā varde un smilšu krupis.
  • Kivikupitsamägi  ir aizsargājama pakalne uz kādreizējā Pērnavas-Iklas dzelzceļa uzbēruma.  
  • Nigulas dubļu akači jeb tā sauktie „purva briesmoņu mājokļi" ir Nigulas DLZ viens no galvenajiem apskates objektiem.  
  • Salupeaksi „grimstošā" purva sala  - Nigulas DLZ apskates objekts.
  • Laiksaare aizsargājamais priežu mežs  un mācību dabas taka piedāvā dabas mīļotājiem iespēju iepazīties ar Igaunijā reti sastopamo palienes mežu un tam raksturīgo augu valsti.
  • Häädemeeste – Võidu virziena kāpas: ar zemu priežu  mežu klāta kāpu josla, kas stiepjas gar grants ceļa malu; bagātīga melleņu, brūkleņu un sēņu augšanas vieta. 
  • Sooküla karjeru blīvi apdzīvo smilšu krupji.  Tā kaimiņos izvietojies frēzkūdras lauks. 
  • Soometsa - daudzgadīgo mēneseņu un lakšu augšanas vieta.  
  • Erātiskie ieži - Aruojas, Arumetsas, Kiviaru, Pilsi, Sīglas dižakmeņi.  
  • Suurlaid (2,8 ha) un Väikelaid (0,8 ha) saliņas atrodas netālu no Häädemeeste piekrastes. Te ligzdo melnspārnu kaijas un sudrabkaijas, paugurknābja gulbji un jūras kraukļi.  Putnu ligzdošanas laikā salas apmeklējumiem ir slēgtas.
  • Laulastes dabas lieguma zona

 

Valsts Mežu Kabli dabas pētniecības centrs darbojas no 15.maija līdz 15.septembrim. No plkst. 11 līdz 18 Informācijas punktā var saņemt informāciju par pārvietošanās iespējām Häädemeeste pagastā un arī ārpus tā.  Valsts Mežu Kabli Informācijas punkts, 86002 Kabli, Häädemeeste pagasts.  

Naktsmītnes un Ēdināšana

Lepanina viesnīca 
Viesnīca Lepanina Hotell atrodas Kabli ciemā, šosejas Via Baltica tuvumā, Rīgas jūras līča tuvumā. Jūras krastā atrodas viesnīcas komplekss ar unikālu arhitektūru. To ierobežojošais priežu mežs un jūra piedāvā lieliskas iespējas pavadīt brīvo laiku pludmalē, brīvā dabas vai kopā ar ģimeni.   Privāta un iedvesmojoša atmosfēra rada apstākļus aktīva semināra vai kursu dienas organizēšanai. Idilliskas jūras ainavas un dvēseli kārdinoša apkārtne piedāvā labākās iespējas jubileju un kāzu organizēšanai. Viesnīcā ir divvietīgi numuriņi, ģimenes numuriņi, numuriņi ar saunu un svītas ar burbuļvannu. Restorānā Julie ir vietas 100 viesiem. Mājā atrodas 3 sanāksmju telpas, konferenču zāle 100 cilvēkiem. Viesnīcas apmeklētāji var iznomāt saunas kompleksu kopā ar atpūtas zāli, kā arī, iepriekš piesakoties, iespējams pasūtīt ķermeņa kopšanas procedūras, masāžas. Viesnīcas teritorijā ir telšu laukumi, vietas karavānām, grila saliņa, āra paviljons, saules terase un baseins.  
Viesnīca piedāvā dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas, atpūtas un romantikas paketes, kā arī aktīvas, sportiskas darbības kopā ar sadarbības partneriem.
Ar viesnīcu Lepanina Hotell var kontaktēties:

 

Atsikivi lauku mājas

Atsikivi lauku mājas piedāvā naktsmītnes, kempingu, saunas izmantošanas iespējas. 

Laba vieta pasākumu un tikšanos organizēšanai. 

Brīvā daba un skaista apkārtne, atrašanās pie šosejas Via Baltica, ļoti laba piekļuve.

Mājas lapa www.atsikivi.ee

 

 Lemmeranna viesu māja

Viesu māja atrodas Majaka ciemā jūras krastā, piedāvā dažādas atpūtas iespējas. Piemērota vieta vasaras sporta dienu un tikšanos organizēšanai. Nakšņošanai ir 22 telpas, 44 vietas (no 1. maija līdz 31. augustam), 

 

 Lemmeranna kempings

Majaka ciemā, nakšņošanai 6 telpas, 12 vietas (no 1. maija līdz 31. augustam)

Raiesmaa lauku mājas
atrodas Rannametsa ciemā. Naktsmītnes tips: ģimenes viesu māja.

Kosmonautikas atpūtas ciems un  nometne
atrodas bijušo "kosmonautu atpūtas māju", vēlāk robežsardzes teritorijā Jaagupa ostas tuvumā . Nakšņošanai 9 telpas, 36 vietas, visu gadu.
telefon - + 372 503 48 29
e-mail - info@kosmonautika.ee
www.kosmonautika.ee

Rannakodu atpūtas māja
atrodas Penu ciemā, nakšņošanai 20 telpas, 60 vietas (no 1. jūnija līdz 31. oktobrim)

Merelaane atpūtas māja
Majaka ciemā, Kabli un Lemme pludmaļu tuvumā. Nakšņošanai 3 telpas, 6 vietas + iespējama 1 papildus gulta (visu gadu),  

Jussi atpūtas māja
Treimani ciemā, nakšņošanai visu cauru gadu 3 telpas, 6 vietas; no 1. jūnija līdz 30. septembrim nakšņošanai 5 telpas, 14 vietas. 

Anne lauku mājas 
atrodas Tallinas-Pärnu-Ikla šosejas 181. kilometrā, 50 km attālumā no Pärnu, 200 m no šosejas, 2,5 km attālumā atrodas Lemme pludmale. Atvērtas no jūnija sākuma līdz augusta beigām. Kopā apmeklētājiem ir 5 istabiņas, no tām viena ir vienvietīga, 3 divvietīgas un 1 trīsvietīga. Līdz ar to šeit iespējams izmitināt 10 cilvēkus. Istabiņu cenas ir no 150-350 kronām. Istabiņas cena nav atkarīga no izmitināto cilvēku skaita. Vienā istabiņā ir arī kamīns. Uz visām 5 istabiņām ir viena tualete un dušas telpa. Papildus ir vēl sauna. Ēdiena pagatavošanai viesu rīcībā ir virtuve, kurā ir atrodams viss nepieciešamais maltītes pagatavošanai.
Ir arī ugunskura vieta kopā ar nojumi un tiek piedāvātas aktīvas atpūtas pavadīšanas iespējas (basketbols, galda teniss, volejbols). Minēto iespēju izmantošana ir bezmaksas. Lauku mājās var kontaktēties arī angļu, vācu, somu un krievu valodās. 

Mini kempings
Kabli ciemā. Ir 20 gultasvietas, ar elektrību nodrošinātas 8 karavānu vietas. Darbojas no 1. jūnija līdz 22. augustam. 

RMK Pärnu rajona atpūtas zona
piedāvā telšu vietas Lemme, Krapi un Rae ezeru telšu zonās.  

 

ĒSTUVES

Ikla Kantiin
Ikla Kantiin atrodasuz Igaunijas – Latvijas robežas, uz šosejas Via Baltica. Darba laiks 24h.
120-vietīgajā Kantiini ir diennakts ēdināšana, ātrās uzkodas, grupu ēdināšana. 
Valge Pagar produkti, veikals. 
WiFi zona, valūtas maiņas punkts, autobusu stāvvieta, kravas automašīnu stāvvieta, automašīnu mazgātuve, apkalpošanas ēka, mazgāšanās iespējas, atpūtas telpa, sauna.  

Lepanina restorāns un bārs
Restorāns Julie ir atvērts Cet-Sv no plkst.12.00 - 21.00, Piekt-Sest no plkst.12.00 - 22.00 (pasūtījumu pieņemšana atbilstoši līdz 20.00/21.00)
Bārs ir atvērts Cet-Sv no plkst. 10.00 - 22.00, Piekt-Sest  no plkst.10.00 - 23.00
NB! Slegts 1.10.2010 - 1.5.2011

Krodziņš 
Häädemeeste pilsētā Pärnu mnt. 40a. Pirm – Cet no plkst.10-21; Piekt,Sest no plkst.10-23; Sv no plkst.11-18. Iespējams pasūtīt svinību un bēru galdus. Svinību maltītes pasūtīšana uz mājām. 

Kabli konditoreja-veikals
Kabli ciemā. Konditorejas izstrādājumi, siltie dzērieni, atspirdzinošie dzērieni. Atvērts Pirm - Sv 9 - 21.

Kabli OÜ Kroosero
pie veikala āra grils, atspirdzinošie dzērieni, ātrās uzkodas

SEVENOIL EST OÜ degvielas uzpildes stacija
Via Baltica un Häädemeeste-K.-Nõmme šosejas krustojumā, Arumetsa ciemā. Atvērta 24h. 

OÜ Selma Pagar maiznīca Häädemeeste pilsētā
Kooli 11, Häädemeeste. Atvērts Piekt, Sest, Sv 9-14. Pasūtījumi jebkurā laikā.

Kabli pludmale

PS! Kabli pludmalē šajā sezonā nav pludmales apsardzes. Uzturoties pludmalē, jāievēro visi Häädemeeste pagasta sabiedriskās kārtības un uzturēšanas noteikumi, ceļu satiksmes drošības noteikumi un citas Igaunijas Republikas tiesiskās normas.

Vecāku pienākums ir sekot, lai viņu bērni nepaliktu bez uzraudzības. Par bērnu drošību ūdenī atbild galvenokārt vecāki.

Kabli pludmali grezno Igaunijas-Latvijas projekta Beach Hopping ietvaros uzbūvētais glābšanas tornis. Na tā paveras brīnišķīgs skats uz visu pludmali. 

Kuěu bűvniecîba


 

Buru kuģu celtniecība un kuģošana

(no grāmatas "Häädemeeste", sastādīja Tiiu Pukk, 2009)

 

            1861. gadā šeit tika uzbūvēti pirmie igauņu tālbraucēju buru kuģi - Mats Grants no Kabli uzbūvēja kuģi „Markuse" ar 200 tonnu kapacitāti, bet dažas nedēļas pēc „Markuse" nolaišanas ūdenī notika kuģa nolaišanas lielās talkas Häädemeeste pludmalē. Šeit tika uzbūvēta divu mastu burulaiva „Julie" ar 140  tonnu kapacitāti. Par laivas īpašnieku tika noteikts Gustavs Martinsons.   „Julie" devās jūrā, lai veiktu transporta pārvadājumus Rīgas tirgoņu vajadzībām.

„Markuse" un „Julie" kapteiņi Marksons un Martinsons jau pirmajos garākajos ārzemju reisos pieredzēja, ka šāda veida braucieniem bieži vien pietrūkst zināšanu. Šie pašmācību ceļā par kapteiņiem kļuvušie vīri bija pietiekami, ali kuģotu starp Rīgu un Pēterburgu, bet atklātajā jūrā, kur nebija redzama neviena zeme vai jūras zīme, viņiem bija problēmas. Diezgan bieži kuģošanai tika izvēlēts nepareizs kurss, kas nekādā gadījumā nebija par godu kapteinim, kā arī rezultātā tika patērēts daudz ziemeļzemju vasaras dārgā laika. Rīga bija nopērkamas jūras kartes, arī „Julie" kapteiņa kajītē tās bija atrodamas. Kaut gan arī no tā bija maz labuma, jo kapteinis neprata lasīt kartes.

            Ja esot jūrā tika pazaudēts orientieris, tad tika turēts viens drošs kurss tik ilgi, kamēr kaut kur aiz apvāršņa tika ieraudzīta sauszeme. Tad kuģa atrašanās vietas noteikšanai tika izmantota no senām dienām cēlusies laivas atrašanās vietas noteikšanas metode – no krasta tika atvests informators. Kuģis noenkurojās nezināmā pludmalē, kapteinis paņēma karšu rulli padusē un pāris matroži ar kuģa laivu uz krastu. Ar vietējo iedzīvotāju palīdzību tika mēģināts noskaidrot doto ģeogrāfisko punktu, lai tad jau noteiktu attālumu un kursu uz mērķa ostu. Dažreiz kapteinis veltīja lielas pūles, lai svešā pludmalē sameklētu cilvēku, kas saprata kapteiņa rūpes un prata sniegt padomu. Bagātākie kuģu īpašnieki par kuģa kapteini noalgoja vīru ar diplomu. Pēc kuģa dokumentiem, tai bija kapteinis, bet par laivas „dievu" – liedzēju un izrīkotāju palika laivas īpašnieks pats. Kapteiņa pienākums bija nokārtot visus kuģa dokumentus ar ostas pārvaldes institūcijām, jo papildus kuģa kapacitātes un reģistrācijas dokumentiem, bija nepieciešams uzrādīt arī kuģa kapteiņa sertifikātu. Igaunijā sertificētus kapteiņus 19. gadsimta otrajā pusē izmantoja Pērnavas pirmo tālbraucēju buru kuģu īpašnieki. 

            Viens bija skaidrs – pašmācības ceļā izglītoto kapteiņu zināšanas un iemaņas šādiem gariem reisiem nebija pietiekošas. Pastāvēja vispārējs viedoklis, ka ātrāk īstus vīrus kapteiņa amatam neiegūs, kamēr vietējie ciemi nesāks apmācīt savus jūras vīrus – kapteiņus. Kaut gan kur vietējais vīrs varētu saņemt diplomu? Rīgas jūras skolā bija grūti iekļūt vājo vācu valodas zināšanu un zemas vispārējās izglītības dēļ. Diezgan maz no vietējiem iedzīvotājiem bija ieguvuši minimālu lasīt prasmi un rakstītprasmi trīs ziemas pavadot Häädemeeste pagasta skolā. Ar šādu izglītību jūrskolā netika. Tā tika veikta apspriede par Heinaste jūrskolas nodibināšanu, kur mācības notiktu tautas valodā un tiktu mācīts viss no pirmsākumiem. 1864. gada 23 novembrī lietas tiks nokārtotas tiktāl, ka Heinaste jūrskola atvēra durvis. Mācīties tika pieņemti visi interesenti, neskatoties uz vecumu, tautību, ticību vai bagātību.  Skolai bija jāiesniedz izziņa par līdzšinējiem jūras braucieniem, bija jāmāk lasīt, rakstīt un rēķināt. Mācību laika ilgums netika noteikts un netika ierobežots. Ja jūras vīram bija vēlēšanās, tad viņš varēja mācīties klasē tik ilgi, kamēr visas lietas bija skaidras, neatkarībā no tā, vai tam pagāja pat divi-trīs gadi. Uz skolu nākt un no tās aiziet varēja jebkurā laikā. Uz eksāmeniem skolnieks gāja tikai tad, ja domāja, ka ir pietiekami stiprs savās zināšanās un iemaņās. Par skolas svarīgākajiem priekšmetiem tika uzskatīta navigācija, it īpaši kompasa un karšu izmantošanu. Bez šiem priekšmetiem mācību programmā bija vēl jāapgūst astronomija, jūras tiesības un likumi, kā arī vācu valoda. Centība jūras skolā atalgojās trīs gadus vēlāk – 1867. gada pavasarī grupa no Heinaste jūrskolas skolniekiem Rīgas jūrskolā veiksmīgi nokārtoja kapteiņa palīga eksāmenus. Heinaste jūrskola bija pirmā diplomētu kapteiņu „ražotne" Igaunijā. 

Heinaste jūrskolā sākotnēji darbojās divas klases, 1879. gadā tā tika izveidota triju klašu 3. līmeņu jūrskolu, kurā I klase sagatavoja kapteiņa palīgus tuvajiem reisiem,  II klase kapteiņus tuvajiem reisiem un kapteiņa palīgus tālajiem reisiem, bet III klase kapteiņus tālajiem reisiem. Šī sistēma Igaunijas jūrskolās pastāvēja līdz 1944. gadam.

Heinaste jūrskolā (1864–1915) kopā mācījās 3760 skolnieki. Aptuveni divas trešdaļas no skolniekiem bija latvieši, pārējie igauņi. 1869. gadā Rīgā atklātajā kaptei  ņu sarakstā bija atrodami 118 Igaunijas kapteiņi, no kuriem 57 bija cēlušies no Häädemeeste vai Orajõe pagastiem.

            Koka kuģos vairāk baidījās no uguns kā no zibens. Kategoriski tika aizliegta smēķēšana uz kuģa klāja, jo no pīpes lidojošā dzirksts var viegli aizdegties un iznīcināt gan buras, gan arī visu kuģi. Vēlāk smēķēšanas aizliegumam tika veiktas nelielas izmaiņas. Drīz vien tika atklāts, ka pīpe smēķējošajiem jūrniekiem nemaz nav praktiska: vējā to bija grūti aizdedzināt, lietū to nodzēsa ūdens; ja pīpe atradās zobos, tad nevarēja izvairīties no tā, lai pelni dzirkstis neiekļūtu acīs. Tādēļ burukuģu komandas smēķētāju rindās izplatījās košļājamā tabaka, kas tika izmantota tikai ēšanas laikā vai ejot gulēt.

Par vienu katra kuģa labo gariņu tika uzskatīts laivas sargeņģelis kotermann (kuģa gremlins). Kotermanns bija neliela auguma vīriņš, kura vecums bija atkarīgs no kuģa vecuma. Tam mugurā esot bijušas jūrnieka drēbes un galvā vienmēr vētras cepure. Viņa seju noteikti rotāja jūrnieku aprindās populārā bārdiņa. Bet kādēļ kotermanns, neskatoties uz savu mazo augumu, bija ar līkām kājām, to vīri tā arī nespēja saprast. Kotermanns tika manīts vētru laikā uz kuģa masta, kur tas palīdzējis vīriem ierēvēt un nostiprināt buras. Savu palīdzību tas neliedza arī stūrmanim, kad vētras laikā jūras kursa noturēšana prasīja spēcīgas rokas un precīzu aci. Citreiz kotermanns pamodināja iesnaudušos matrozi, viegli iedungojot to pa ribām. Un vienmēr tas visu ir darījis īstā laikā. Spēcīgas vētras laikā, kad kuģis šūpojās, viņš ticis redzēts arī pie maltītes galda malas turot šķīvjus.

Lai gan kotermanni vispārējā gadījumā bija kārtīgi darba vīri, neatteicās viņi arī no kāda joka.  Parasti viņu joki bija domāti pirmo reisu jūrā veikušajiem vīriem. Vienreiz pavārs esot braucis savu pirmo reisu jūrā. Jau vairākas stundas pavārs liek kokus plītī, bet zupa kā nesāk, tā nesāk vārīties. Pusdienlaiks tuvojas, pavārs kļūst nervozs – viņš jau savās domās izdzīvo kuģa kapteiņa un komandas dusmas. Kāds no vīriem esot interesējies, kas tiks pasniegts pusdienās. Padzirdējis pavāra sūdzības, līdzjūtīgais vīrs esot nodomājis, ka gan jau kotermanns ir kādu joku nostrādājis. 

Toimetaja: TOOMAS ABEL